Jaunākie sludinājumi

Jaunākie labie darbi

Pievienojos ekonomistam, es arī ne tikai mājās kopā ar vīru un draugiem ieviesu atkritumu šķirošanu, bet arī darbā vismaz papīra šķirošanu un pašapzinīgi tagad ik pa laikam nesu pilno papīra somu uz pārstrādei paredzēto papīru konteineru.. Vēl Vispasaules zaļo darbu dienā ierosināju darbā pasākumu ar kolēģiem vismaz noskatīties kopīgi filmu, rādīju to pašu "Zeme - mūsu mājas" un nākamais pasākums droši vien būs ar "Age of stupid" pēc kāda laiciņa.lasit tālāk

Kalendārs

05.12.2016
Brīvprātīgo diena

 


Seko mums:

     

- Viena no skaistākajām dzīves balvām ir tā, ka, palīdzot otram, cilvēks palīdz sev.
Č.D.Vorners

Ģimene izglābj dzīvību sunim un pieciem kaķiem.


Foto: Družoks

 

Vai palīdzēt mūsdienās vajag tikai cilvēkiem? Kā ir ar citām dzīvām radībiņām mums līdzās – kaķiem un suņiem?

 

Šīs ir stāsts par labdarību viņu labā.

 

Lauku vide Latvijas nomalē – Latgales sādžā. Kāds dzērājdespots mērdēja badā suni Družoku, sita un grasījās noslepkavot, jo suns nerej. Blakusmājās dzīvojošā ģimene izlūdzās pļēguram suni pažēlot, nenobendēt un par 2 latiem atdot mums. Izdevās, tagad Družoks ir skaists,draudzīgs un laimīgs suns.

 

Cits gadījums tajā  pašā sādžā, to pašu labo cilvēku rīcība. Daudzreiz lasīts un dzirdēts par pilsētās dzīvojošo cilvēku cietsirdību pret kaķiem, laukos nav labāk. Veca kundze, pārceldamās uz citu dzīves vietu, „aizmirsa” vairākus savus kaķus, kuri izbadējušies un izkāmējuši, bļaudami skraidīja pa tuvējo apkārtni. Jāpiebilst, ka tas notika vēlā, aukstā rudenī, ziemas priekšvakarā.  Ģimene, kurā jau dzīvo Družoks, pamazām un pacietīgi pieradināja trīs no šiem dzīves pamestajiem kaķiem. Divas kaķenītes - Tuka un Kisa arī šogad Ziemassvētkus sagaidīs un ikdienas pavada mīļi aprūpētas un murrā labsajūtā.

 

Un vēl viens stāsts – kā pusaudži,  bez vecāku uzmanības palikuši, izvēlās sev kaķēnu kā laika īsinātāju, izklaidi un vēlāk pamet, jo pašiem citas intereses un jaunas problēmas. Februārī sniega kupenās vairākas dienas brienošu kaķiti lauku vidē – varat iedomāties? Ja nebūtu šīs ģimenes labsirdības, atkal viena dzīva radībiņa būtu pa galam. Bet nu keķenītei Katjai jau vairākus gadus ir savas mīlošās ģimenes glāsti, rūpes un sirds mīlestība. Līdzīgs liktenis šajā lauku sādžā ir piemeklējis arī vecu runčuku Rižiku, jo saimnieki nomira. Un kaķenīti Plaksu, jo viņu arī pameta tā pat kā iepriekšējā sižetā minēto Katju.

 

Šīs ir patiess stāsts par kādu labestīgu, pieticīgos apstākļos dzīvojošo lauku ģimeni, kura izglābusi dzīvību sunim un pieciem kaķiem.

 

 

T.Levika

 

 

 

Komentāri

Keita, 23.07.2016:
Vēl piedevām izrādījās,ka viņai tik ļoti patika glaudīšana,ka es ne roku nevarēju nolaizt. Viņa sāka glauzties gar manām kājām lai glaudu vēl līdz paņēmu viņu rokās.. Viņa ieskatījās man acīs un mēs abas sapratām,ka nu esam kļuvušas par labām draudzenēm. Es viņai teicu"Nu redzi muļķīte ko tu zaudēji visas šīs nedēļas mūkot no mums" Tā nu mazā kaķenīte kļuva par mūsu ğimenes mīluli. Un par cik viņai tik ļoti garšoja frī kartupeļi nosaucām viņu par Frišku. Redz kā var iekarot kaķa sirdi....:)

Keita, 23.07.2016:
Sveiki. Šis gan nebūs kā komentārs,bet kā īss stāstiņš par to,ka ne visi laukos pret kaķiem slikti izturas,un par to kā iekarot kaķa uzticību. Vārdu sakot,dzīvojam lauku mājā,kur kaimiņiem riņī apkārt ir ne viens vien kaķis. Mēs ğimenē gan vienmēr esam bijuši suņu mīļi līdz dienai kad viena kaķu meitene iekaroja mūsu sirdis un mēs viņējo. Tas sākās ar to,ka vienu dienu pie mums ieradās kaimiņu kaķenīte,kas nosprieda,ka šeit viņai būs dzemdību nams..Respektīvi viņa piedzemdēja trīs kaķēnus mūsu sienaugšā. Nu labi,lai nu tā būtu,taču īpaši sajūsmā par šādu faktu nebijām,izņemot mūsu četrus gadus jauno meitiņu. Tā nu kaķēni auga. Mūsu meitai bija liela ziņkāre par kaķēniem,tādēļ abas katru dienu līdām uz sienaugšu viņus apciemot. Divi runčuki bija drošākie,tādēļ pie mīļošanas tika viņi,bet mazā kaķenīte ļoti baidījās un izvairījās no mums. Te vienu dienu konstatējām,ka kaķēnu mamma abus runčukus ir aizvilinājusi atpakaļ uz kaimiņu mājām,bet mazā kaķenīte nez kapēc palikusi mūsu mājās. Nospriedām ka tā tam būs būt. Taču kaķenīte ļoti bailīga,bet cilvēkbērnam taču gribas viņu samīļot. Tāpēc visādi centos kaķēnu vilināt,pa trim ķērām viņu rokās,bet nekā,viņa izrādījās veiklāka par mums visiem. Tā pagāja kādas divas trīs nedēļas līdz kādu dienu mājās gatavojām Frī kartupeļus. Pēc ēšanas frī vēl palika pāri un es nodomāju pārpalikumus aiznest mūsu suņukam vakariņās. Izgājusi ārā atcerējos,ka vēl šo to aizmirsu ielikt suņa bļodiņā.Noliku bļodiņu zemē un iegāju atpakaļ istabā. Kad atgriezos ieraudzīju,ka mazā kaķenīte gardi mielojās ar suņa bļodā esošajiem frī kartupeļiem. Lēnītiņām piegāju viņai klāt noliecos un noglaudīju viņu. Tavu brīnumu,kaķenīte nebēga,bet ļāva sevi paijāt. Vēl piedevām izrādījās,ka viņai tik ļoti patika glaudīšana,ka es ne roku

Lottie, 21.12.2011:
I will be putting this dazzling insgiht to good use in no time.

Jane, 19.12.2011:
This artlice is a home run, pure and simple!

Ar * atzīmēti lauciņi jāaizpilda obligāti

Vārds: *

E-pasts:
(netiks publicēts)

Komentārs:
(maksimums 2000 zīmes)

Drošības kods *
Nospiediet lai pievienotu drošības kodu
Ievadiet drošības kodu:
Pievienot komentāru

Sadarbības partneri