Jaunākie sludinājumi

Jaunākie labie darbi

Pievienojos ekonomistam, es arī ne tikai mājās kopā ar vīru un draugiem ieviesu atkritumu šķirošanu, bet arī darbā vismaz papīra šķirošanu un pašapzinīgi tagad ik pa laikam nesu pilno papīra somu uz pārstrādei paredzēto papīru konteineru.. Vēl Vispasaules zaļo darbu dienā ierosināju darbā pasākumu ar kolēģiem vismaz noskatīties kopīgi filmu, rādīju to pašu "Zeme - mūsu mājas" un nākamais pasākums droši vien būs ar "Age of stupid" pēc kāda laiciņa.lasit tālāk

Kalendārs

05.12.2016
Brīvprātīgo diena

 


Seko mums:

     

- Viena no skaistākajām dzīves balvām ir tā, ka, palīdzot otram, cilvēks palīdz sev.
Č.D.Vorners

Tik vienkārši - pasmaidi!


Foto: DownTown pictures, Flickr.com

 

 

Vispirms jau gribētu izteikt komplimentu šī konkursa izveidotājiem, jo arī es uzskatu, ka šajā grūtajā laikā ir svarīgi darīt labus darbus, kas patiesībā no mums neko daudz neprasa, bet spēj dot tik daudz. Aizdomājos par šiem labajiem darbiem un ienāca prātā ne viens vien, kas pēdējā laikā atgadījies.

 

Sākšu ar paldies, cilvēkam, kuru nemaz nepazīstu, bet kurš izglāba vienu no manām skumjākajām dienām gadā. Atceros, bija uzsnidzis pirmais nopietnais sniegs, un bija tika auksti, ka zobi vairs kopā neturējās. Es biju skumja, nevis kāda nopietna iemesla dēļ, bet vienkārši kā jau daždien mēdz gadīties sadomājos par lietām, kuras notiek pasaulē un ar mani pašu, un visa pasaule likās TIK pelēka un skumja, ka taisni vai gribējās raudāt. Laikam tas bija rakstīts man sejā, jo piepeši izdzirdēju kādu jau krietni padzīvojušu šajā pasaulē balsi. Tā bija iesirma vīra balss, kura pateica tikai vienu teikumu ''Neskumsti, meitēn, ir taču uzsnidzis sniegs, pasmaidi!''. Pēkšņi apstājos kā zemē iemieta. Kad šis teikums bija sasniedzis manu prātu, vīrs jau sen bija pagājis garām, bet viņa siltums palika. Tiešām, bija taču pirmais sniegs! Pasaule bija nevis pelēka vai tumša, vai drūma, bet spilgti balta, ar neskaitāmiem ledus kristāliņiem visapkārt. Es pasamidīju. Nevis vienreiz vai divreiz, bet katram garāmgājējam pasmaidīju tieši sejā, un viņi arī smaidīja, daži, mazliet samulsuši, bet arī smaidīja. Kopš tās dienas, katru reizi, kad mana pasaule kļūst pārāk pelēka, es vienmēr atceros šī vīra balsi. Tik vienkārši - pasmaidi. Paldies Tev, lai arī kur Tu būtu...!

 

 

Par savu labāko darbu līdz šim uzskatu tik vienkāršu un it kā sadzīvisku darbību- uzklausīšanu.  Arī tas notika, šķiet gan pagājušā gada, ziemā. Ziema tomēr laikam ir laiks, kad visvairāk aizdomājamies par labo un ļauno. Braucu vilcienā un izbaudīju, ka tas ir tik tukšs, un it kā domāts man vienai. Līdz man blakus apsēdās sieviete, gados ap trīsdesmit. Mazliet sašutu, jo domāju, vilciens taču ir gandrīz tukšs, kāpēc jāspiežas virsū. Jau pievilku somu tuvāk, mazums kas,  varbūt grib nozagt maku vai ko citu. Jo jāteic tas bija mazliet aizdomīgi. Un sieviete sāka runāt. No sākuma kautrīgi, bet biegās jau drošāk, it kā atrīvojoties no smagas nastas. Viņai nesen bija nomirsui meita, vēl pavisam jauna. Vīrs tā dēļ kļuvis par alkaholiķi un sievietei vairs nebija neviena, ar ko parunāt. Kā jau daždien gadās ar nelaimēm, tajās atklājas, ka draugi nemaz nav draugi, un kad situācija kļūst sliktāka, tad tie visi pazūd. Beigās viņa bija tā, kura pateica paldies, jo viņa esot mēģinājusi jau agrāk izrunāties ar svešu cilvēku, jo nebija jau neviena, kam savas bēdas izsūdzēt, bet cilvēki esot izlikušies, ka guļ, kad viņa sākusi runāt, vai arī vienkārši izkāpuši no vilciena vai autobusa. Un tad es domāju, kāpēc tā? Kāpēc tik grūti vienkārši uzklausīt, var taču cilvēkam palīdzēt vienkārši klausoties viņā. Nav svarīgi, ka tu nespēj izvilkt viņu no bēdām, bet kā saka, dalīta bēda ir pusbēda. Kad sieviete gatavojās izkāpt no vilciena viņa smaidīja. Nejau tā droši, bet bikli, it kā sen nebūtu to darījusi. Un ticiet vai nē man bija tik silta sajūta sirdī, it kā es būtu paveikusi kaut ko pārdabisku, bet es taču tikai vienkārši uzklausīju.

 

Ausma

 

Komentāri

Gert, 21.12.2011:
That's not just logic. That's relaly sensible.

Lidia, 19.12.2011:
Me and this aticlre, sitting in a tree, L-E-A-R-N-I-N-G!

Ar * atzīmēti lauciņi jāaizpilda obligāti

Vārds: *

E-pasts:
(netiks publicēts)

Komentārs:
(maksimums 2000 zīmes)

Drošības kods *
Nospiediet lai pievienotu drošības kodu
Ievadiet drošības kodu:
Pievienot komentāru

Sadarbības partneri