silva, 28.09.2011:
Es atradu mazu , izmestu kaķīti ceļmalā. Paņēmu to un aiznesu uz mājām, sāku meklēt tam saimnieku. Baroju, rūpējos par to, bet saimnieki kā nebija tā nebija. Kad pavaicāju savai omei , tā piekrita. tagad tas dzīvo pie viņas, siltumā un zem jumta.

Sintija, 28.09.2011:
Pagājušajā ziemā, ejot uz mežu pēc eglītes, mēs ar ģimeni atradām noklīdušu mazu, savainotu zaķēnu. Sapratām, ka, ja atstāsim viņu tepat mežā, tas neizdzīvos, tāpēc paņēmām to līdzi uz mājām. Sildījām to naktīs, barojām, rūpējāmies par to aptuveni mēnesi, kamēr zaķēns paaugās un kļuva pietiekami spēcīgs, lai to varētu palaist atpakaļ mežā.

Elina, 08.11.2010:
Iedvesmojos no raksta par buuriisu izliksanu ziemai un uzmeistaroju vienu. Pagaidam gan visi putni tos ignore, bet ticu, ka driz tur kads ievaksies, taa teikt ceru, ka mans labais darbs tiks novertets. Ja izdosies, tad turpmak vel kadu uztaisisu.

Edgars, 12.10.2010:
Braucu pa ceļu un skatos ceļa malā lapsēns mazs guļ ,padomāju, laikam notriekts kūmiņš ,apstājos un ar rokā paņemtu drānu ienesu to biezā krūmu biezoknī.

Ilze, 12.08.2009:
Jau kādu laiku mana meitiņa lūdzās, ka viņai noteikti vajag kaķīti. Es gan sākumā pretojos, bet galu galā padevos, jo man jau arī pašai kaķīši liekas vienkārši burvīgi radījumi. Bija sajūta, ka gribas izdarīt ko labu, tādēļ nolēmu kaķīti pieņemt no patversmes. Vēlējos arī meitiņai parādīt, kā dzīvo pamesti sunīši un kaķīši, ka par viņiem jārūpējas un ka mēs, paņemot vienu mājās, vismaz vienam dzīvnieciņam palīdzēsim. Tā nu mēs devāmies uz dzīvnieku patversmi. Ai, kā mums tur gāja, gribējās gandrīz vai visus kaķīšus, kuri tur atrodas, ņemt uz mājām, bet beigās tomēr izvēlējāmies vienu - Marko. Tagad mums ir burvīgs, nu jau gadu vecs runcītis. Kaut arī viņam ir savi niķi, viņš ir ļoti labi pie mums iedzīvojies un ir kļuvis par īstu ģimenes mīluli.