Jaunākie sludinājumi

Jaunākie labie darbi

Pievienojos ekonomistam, es arī ne tikai mājās kopā ar vīru un draugiem ieviesu atkritumu šķirošanu, bet arī darbā vismaz papīra šķirošanu un pašapzinīgi tagad ik pa laikam nesu pilno papīra somu uz pārstrādei paredzēto papīru konteineru.. Vēl Vispasaules zaļo darbu dienā ierosināju darbā pasākumu ar kolēģiem vismaz noskatīties kopīgi filmu, rādīju to pašu "Zeme - mūsu mājas" un nākamais pasākums droši vien būs ar "Age of stupid" pēc kāda laiciņa.lasit tālāk

Kalendārs

05.12.2016
Brīvprātīgo diena

 


Seko mums:

     

- Viena no skaistākajām dzīves balvām ir tā, ka, palīdzot otram, cilvēks palīdz sev.
Č.D.Vorners

Ar apņēmību uz Portugāli


Foto: no Agneses arhīva

 

 

Kādēļ/Kad/Kur tu kļuvi par brīvprātīgo?

 

Tas notika 2009. gada nogalē, kad pavadīju 26 dienas Lisabonā, Portugālē. Īstenībā devos uz šo valsti ar mērķi darīt brīvprātīgo darbu, jo tas ārkārtīgi bagātina pieredzi un saved kopā ar dažādiem cilvēkiem. Vēlējos iesaistīties caur EVS programmu, taču mani interesējošā organizācija Lisabonā (Grupo de Acção e Intervenção Ambiental jeb GAIA) atbildēja, ka tai nav iespēju brīvprātīgos uzņemt. Tā kā brīvprātīgā darba apraksts mani bija ārkārtīgi piesaistījis, tad nolēmu, dodoties uz Lisabonu, aiziet un ieraudzīt šo organizāciju klātienē vai, tā kā man bija daudz brīva laika, pēc iespējas izmantot to brīvprātīgajā darbā.

 

 

Kas tevi visvairāk saista brīvprātīgā darbā?

 

Visvairāk saista tieši iespēja paplašināt redzesloku, mācīties bez stresa darīt lietas. Man ir svarīgi, lai darbam nepiemīt apgrūtinošā pienākuma apziņa. Brīvprātīgais darbs ir vaļasprieks. Pēc šīs reizes, par ko pastāstīšu, klāt nāca arī fantastiska izjūta, ka, esot citā valstī, neesmu tikai patērējošs tūrists, bet darbojos sabiedrības un vietējās kopienas labā, tā izrādot cieņu tautai un kļūstot par "savējo".

 

 

Stāst:

 

Man bija laiks un iespēja. Aizbraucu ar pāris adresēm kabatā ar mērķi izmantot laiku lietderīgi, iegūt pieredzi citā valstī un "lauzt" sevi, jo domāju, ka sevis labad man nepieciešams vairot drosmi un komunikācijas spējas. Man jau bija pieredze dzīvot valstī Ziemeļos, un tagad vēlējos uzzināt, kā tas ir dzīvot Dienvidos.

 

Uz vietas Portugālē tiem, ko satiku, stāstīju, ka esmu šeit ar mērķi iesaistīties brīvprātīgajā darbā, un, ticiet, cilvēki ir priecīgi ko tādu dzirdēt. Tomēr šķita, ka visur, kur jautāju, tai brīdī palīgi nebija vajadzīgi. Beidzot sadūšojos un ar draugu draugu palīdzību uzzināju laiku, kad nākt un personu, ko vaicāt. Jāsaka, arī adresi atrast Mourarias kalnainajā labirintā nebija iespējams ar pirmajām 4 reizēm. Šajā distriktā, vienā no vecākajām un nabadzīgākajām pilsētas daļām, dzīvo gandrīz tikai Āfrikas un Āzijas izcelsmes imigranti, kuri lieliski atpazīst katru, kas ienācis no ārpuses, tamdēļ staigāt pa turieni nebija omulīgi. Tas viss tiešām prasīja apņemšanos, un, ja nebūtu mazās palīdzības no malas, droši vien padotos. Taču šī bija cīņa ar sevi, kas mani piespieda izmantot spējas, kas man ir, bet ko parasti neuzdrošinos lietot.

 

Veids, kā es iesaistījos bija "tautas pusdienu" gatavošana. GAIA organizācija ir vides un sociālo aktīvistu organizācija, kas iestājas par sugu saglabāšanu, ģenētiski nemodoficētu pārtiku, vēlas mazināt patērētāju kultūras graujošo ietekmi jeb ir par ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu ekoloģisko un humanitāro vidi. "Tautas pusdienas" jeb "jantar popular" ir brīvprātīgo gatavota vegāna maltīte par 3 EUR no augiem, kas iegādāti bioloģiskajās saimniecībās. Šī aktivitāte notiek reizi nedēļā kopā ar filmas skatīšanos un diskusiju par aktuālu nedēļas tēmu. Ap plkst. 16 mēs sākām gatavošanu un plkst. 20:00 pasākums sākās. Mani pārņēma cieņa, skatoties, kā šī organizācija un brīvprātīgie darbojas- tolaik tā bija vietējā sporta kluba ēka, nelielā virtuvē tikai ar auksto ūdeni. Trauki tika nesti pa šaurām kāpnēm 3 stāvus zemāk. Portugāles ziema neietver sevī apkuri, bet tādās vecās ēkās ir diezgan auksts.

 

Patiešām es ieguvu daudz ko, sākot no brīnišķīgu salātu ar olīveļļu gatavošanas prasmi, un beidzot ar to, ka redzēju dzīvē organizāciju, par ko biju tikai lasījusi formālā aprakstā EVS datubāzē, nemaz nepieminot faktoloģiskās uzziņas par globālām vides problēmām, un nelielu pārsteigumu, ka šajā organizācijā puišu bija vairāk nekā meiteņu (Latvijā biju saskārusies ar tieši pretēju faktu). Man šķiet, ka arī biju pirmā latviete, kas iesaistījusies GAIAs darbā, vismaz Lisabonā. Lai gan man neizdevās īstenot brīvprātīgo darbu katru dienu, tikai pāris reizes, turklāt brīdi pirms manas aizbraukšanas iznāca pilsētas žurnāls, kas informēja par ļoti daudzām brīvprātīgā darba iespējām pilsētā, tomēr esmu pārliecināta, ka mans laiks Portugālē netika nodzīvots veltīgi un bet ļāva pateikties šai valstij, kuras tautieši savureiz palīdzējuši man.

 

 

Agnese

Komentāri

Delly, 21.12.2011:
I was really confused, and this awsneerd all my questions.

Kaylyn, 19.12.2011:
I hate my life but at least this makes it baearlbe.

Ar * atzīmēti lauciņi jāaizpilda obligāti

Vārds: *

E-pasts:
(netiks publicēts)

Komentārs:
(maksimums 2000 zīmes)

Drošības kods *
Nospiediet lai pievienotu drošības kodu
Ievadiet drošības kodu:
Pievienot komentāru

Sadarbības partneri