Jaunākie sludinājumi

Jaunākie labie darbi

Pievienojos ekonomistam, es arī ne tikai mājās kopā ar vīru un draugiem ieviesu atkritumu šķirošanu, bet arī darbā vismaz papīra šķirošanu un pašapzinīgi tagad ik pa laikam nesu pilno papīra somu uz pārstrādei paredzēto papīru konteineru.. Vēl Vispasaules zaļo darbu dienā ierosināju darbā pasākumu ar kolēģiem vismaz noskatīties kopīgi filmu, rādīju to pašu "Zeme - mūsu mājas" un nākamais pasākums droši vien būs ar "Age of stupid" pēc kāda laiciņa.lasit tālāk

Kalendārs

05.12.2016
Brīvprātīgo diena

 


Seko mums:

     

- Viena no skaistākajām dzīves balvām ir tā, ka, palīdzot otram, cilvēks palīdz sev.
Č.D.Vorners

Brīvprātīgā darba pieredze Grieķijā


Foto: no Gunas arhīva

 

 

Kādēļ/Kad/Kur tu kļuvi par brīvprātīgo?


Brīvprātīgais darbs vienmēr licies aizraujošs un interesants, cilvēki, kas izvēlas strādāt Eiropas brīvprātīgo darbu, ir mazliet traka tauta. Vienmēr satiktie cilvēki mazā neizpratnē mēdza jautāt: :"Kāpēc?". Bet skaidras atbildes man nav. Tas vienkārši bija tas, ko gribēju darīt, gribēju darīt darbu, kur nauda nav galvenais. Patiesībā nemaz nezinu, vai ir nepieciešams pamatot to, kādēļ ir vēlme strādāt brīvprātīgo darbu. Mans EBD bija Grieķijas pilsētā Volos. Devos īstermiņa projektā, kas ilga trīs mēnešus (no maija līdz augustam), bet jāsaka, ka tagad mazliet nožēloju, ka neizvēlējos ilgtermiņa projektu, jo ļoti iepatikās gan darbs, gan arī kolēģi bija ļoti jauki. Es strādāju organizācijā D.O.Y.K. (Kentro Diimerefsis Amea), tas ir dienas centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Galvenokārt mēs rūpējāmies un palīdzējām pieaugušajiem cilvēkiem, problēmas viņiem bija gan mentālas, gan fiziskas.

 

Kas tevi visvairāk saista brīvprātīgā darbā?

 

Strādāt brīvprātīgo darbu ir iespēja iepazīt sevi, mainīt skatījumu uz dzīvi kopumā, saņemt neviltotus smaidus no cilvēkiem, kam palīdzu, tas ir miers, kas pārņem vakarā, kad saproti, ka diena nav palaista vējā. Tās ir garīgās vērtības. Tā ir nemitīga pieredzes gūšana un apmaiņa. Tas ir tas, kas man patīk. Tas ir tas, kas liek man justies labi. Tā ir iespēja nobīdīt malā materiālās lietas.

 


Stāsts:

 

Atceros, kā bērnībā visiem mēdzu stāstīt, ka Grieķija ir manu sapņu zeme, ka reiz tur dzīvošu, godīgi sakot, to darīju bez kāda noteikta pamata. Gāja laiks un Grieķija vairs nebija prioritāte, bet šovasar es attapos lidmašīnā, kas vien dažas stundas pirms lielā avio streika nolaidās Atēnu lidostā. Sakiet vien, ka mazu bērnu sapņi ir muļķīgi. Tagad domāju, ka brīvprātīgais darbs bija labākais iemesls, kādēļ man vajadzēja doties uz Grieķiju. Tie bija trīs sirsnības pilni, aizraujoši, piedzīvojumiem un pieredzes bagāti, sevis iepazīšanas mēneši. Neizpaliekot dažiem pārdzīvojumiem, tas bija harmonijas pilns laiks. Jutos ļoti labi, galvenokārt tādēļ, ka ik dienu vien ar savu klātbūtni varēju radīt citiem prieku un smaidu sejā, dažreiz pat kopā aiz prieka nobirdinot kādu asariņu.

 

Neskaitot pāris streiku nedēļas, ik dienu no rītiem ar sabiedrisko transportu aizvedu uz dārzu vienu meiteni. Pēc tam kopā ar pārējiem centra biedriem dārzā spēlējām spēles vai rūpējāmies par puķēm. Kad nebraucām uz dārzu, laiku pavadīju organizācijā, kur centra apmeklētāji spēlēja spēles, dziedāja, dejoja vai vingroja. Devos viņiem līdzi arī ekskursijās, kas deva man iespēju redzēt vairāk no Grieķijas. Vēl kopā ar centra apmeklētājiem devos uz pludmali, kur palīdzēju viņiem peldēt, jo daži pārvietojas ratiņkrēslos un bez citu palīdzības nevar baudīt vasaras priekus.

 

Protams, sastapos un iemācījos sadzīvot ar grieķu dzīves stila īpatnībām – vienmēr un visur gaidīt, lēnām, lēnām un bez steigas. Satiksmes noteikumi – kas tie tādi? Bet trīs mēnešos redzēju tikai vienu autoavāriju. Gājēju pāreju principiāla ignorēšanas. Vakariņu ēšana pēc desmitiem vakarā. Pilnas ielas ap pusnakti neatkarīgi no nedēļas dienas....

 

Grieķi ir ļoti sirsnīgi cilvēki, visi organizācijas darbinieki vienmēr sagaidīja ar smaidu un bēdājās, kad devos mājās. Patiesībā tas, ko saņēmu no cilvēkiem man apkārt, ir vērtīgākais, ko ieguvu.

 

Bet Grieķija vasarā ir īpašs stāsts. Satiku arī ļoti daudz brīvprātīgos no citām Eiropas valstīm, kas arī strādāja Grieķijā brīvprātīgo darbu, dalījāmies pieredzē un piedzīvojumos, brīvajās dienās klejojām pa visu Grieķiju, apciemojot viens otru, devāmies kempingos pie jūras. Tas, ko piedzīvoju, redzēju un izbaudīju, silda mani katru mīļu brīdi vēl joprojām. Tas viss ir vārdos neaprakstāms, novēlu, ko tādu izbaudīt katram. Tagad visvairāk pietrūkst tieši dienas centra apmeklētāju, jo tas smaids, kas bija viņu sejās, ir kas tāds, ko nekad neaizmirst. Un, aizverot acis, es vēl aizvien guļu vecajā dīvāniņā uz balkona un veros zvaigžņotajās Grieķijas debesīs.

 

Vēlot, lai piepildās bērnības sapņi,

 

Guna

 

Komentāri

Jaylynn, 19.12.2011:
Begun, the great internet eudaciton has.

Ar * atzīmēti lauciņi jāaizpilda obligāti

Vārds: *

E-pasts:
(netiks publicēts)

Komentārs:
(maksimums 2000 zīmes)

Drošības kods *
Nospiediet lai pievienotu drošības kodu
Ievadiet drošības kodu:
Pievienot komentāru

Sadarbības partneri