Foto: JGH.fr, Flickr.com

Baltijas jūra ir uz Zemes jaunākā jūra, kas, kūstot ledājiem, radusies tikai pirms 10-15 tūkstošiem gadu. Diemžēl pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Redzamākā ietekme ir ikgadējā aļģu ziedēšana. Ātri augošās aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc tas sāk pietrūkt citiem ūdens augiem un dzīvniekiem, tajā skaitā zivīm. 70 tūkstoši kvadrātkilometru jeb vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras gultnes mirst – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nekas nespēj dzīvot.

Baltijas jūra ir ārkārtīgi jūtīga pret cilvēku darbību, kas risinās ne tikai jūrā un tās tuvumā, bet arī visu Baltijas jūrā ietekošo upju baseinos, kurus apdzīvo 85 miljoni cilvēku. Tavos spēkos ir palīdzēt jūru saglabāt, sekojot Pasaules Dabas Fonda padomiem un ar atbildības sajūtu izbaudot atpūtu pie jūras. Mēs varam glābt jūru tikai kopīgiem spēkiem!

Rīkojies:

Mājās un vasarnīcās

• Parūpējies, lai vasarnīcas un pirts notekūdeņi tiek attīrīti pirms to nonākšanas augsnē vai ūdenskrātuvēs.
• Izveido bioloģisku sauso tualeti pie vasarnīcas.
• Dārzā neizmanto sintētiskos kaitēkļu apkarošanas līdzekļus un mākslīgo mēslojumu, jo daļa no tā nonāk jūrā.
• Veido kompostu no organiskajiem atkritumiem.
• Dedzini tikai ar sintētiskām vielām neapstrādātu koksni, uzmanot, lai pelni nenonāk ūdenī.

Virtuvē

• Izvēlies ekoloģiski tīrus, veģetārus, vietējas izcelsmes produktus.
• Iegādājies savvaļā nevis zivju audzētavā augušas zivis. Neiegādājies nepieaugušas zivis.
• Centies neēst pārlieku nozvejotās mencas un savvaļas lašus to nārsta laikā – rudenī. 
• Dod priekšroku asariem, līdakām, Baltijas siļķēm.

Kustībā

• Nebraukā pa kāpām ar motorizētiem transporta līdzekļiem!
• Cieni vārīgo jūras un piekrastes dabu. Centies neplūkt puķes, netraucēt dzīvniekus un pastaigām izmantot takas.
• Pavasarī un agrā vasarā neuzturies putnu ligzdošanas vietās.
• Lai nokļūtu piekrastē, izmanto autobusu vai vilcienu.
• Lai nokļūtu darbā, brauc ar velosipēdu, ej ar kājām vai izmanto sabiedrisko transportu.
• Brauc ar vilcienu nevis lido – klimata pārmaiņas veicina jūras aizaugšanu.

Kuģojot

• Burā un airē nevis brauc ar motorlaivu!
• Izvairieties no pārliekas kuģošanas ar motorlaivu, ūdens motociklu un braukāšanas ar ūdensslēpēm, tā samazinot piesārņojumu un troksni.
• Centies krasta tuvumā neradīt lielus viļņus. 
• Uz motorjahtām tualetes atkritumus jāuzglabā atbilstošā konteinerā un jāiztukšo ostā ar speciāli tam paredzētām ierīcēm.

Ievērojot tīrību

• Atceries – jūra nav tualete!
• Neizlej sadzīves notekūdeņus tieši jūrā. Labāk tos izliet uz zemes pietiekamā attālumā no krasta.
• Neizmanto jūru, ezerus un upes, lai mazgātos pats vai tajā mazgātu automašīnu, jo mazgāšanas līdzekļu sastāvā esošās vielas veicina ūdens aizaugšanu.
• Mājās neizmanto fosfātus saturošus mazgāšanas līdzekļus, jo daļa no tiem paliek notekūdeņos un nokļūst jūrā.

Apsaimniekojot atkritumus

• Jūra nav izgāztuve! Neizlej jūrā sadzīves notekūdeņus, neizmet atkritumus un jebko citu, kam tur nav īstā vieta.
• Centies samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties mazāk iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu.
• Savāc dabā izmestos atkritumus.
• Neizmanto vienreizlietojamos galda piederumus.
• Ejot pēc iepirkumiem, ņem līdzi savu iepirkumu maisiņu.
• Salabo nevis izmet un pērc jaunu!

Gribi uzzināt vairāk?

http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=102&what=10
http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/ude-i/baltijas-jura
http://www.balticseanow.info/

Raksts tapis sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu

Informāciju sagatavojusi
Katrīna Dorošenoka